Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka devalvācija esot nokavēta, bet kad pajautā pašam teicējam – kādēļ, tad parasti atbilde neseko. Lūk kāda ir situācija: esam veikuši valsts budžeta tēriņu samazinājumu, ir milzīgs bezdarbs, importa/eksporta bilance it kā ir pozitīva (taču ir lielākais mazumtirdzniecības kritums ES), taču mums vēl ir jāsamazina budžeta deficīts par ~440 mio šogad un apmēram tādu pašu summu nākamgad. Uz kā rēķina? Protams, strukturālās reformas ir jāveic, taču tas, kas dotu ievērojamu fiskālu efektu un ko varēja izdarīt bez papildus līdzekļiem jau ir izdarīts. Slikto nodarbinātības rādītāju dēļ nepildās speciālais budžets un ja to nefinansē no valsts budžeta, tad arī šeit ir jaizdara samazinājumi, jeb jāsamazina šodienas vai nākotnes pensijas. Šī aina izskatās diezgan drūmi, bet par laimi mums nav eiro, bet, iespējams, par nelaimi esam aizņēmušies no SVF u.c.
Lasīt vairāk…
Cilvēkiem ar brīvajiem līdzekļiem ir vēlme tos kaut kur ieguldīt un tas ir labi. Bet ja naudu iegulda pērkot mašīnu nesezonā un pārdodot to tālāk brīdī kad tā ir pieprasīta vai citādāk spekulējot ar šo transportlīdzekļa pārdošanu rodas peļņa, ko pēc likuma burta būtu jādeklarē kā gūtos ienākumu un jāapliek ar nodokļiem. Praksē tas nenotiek.
Lasīt vairāk…
Vispirms mēs uzzinām, ka Rīgas dome nolēmusi atļaut nestrādājošiem pensionāriem braukt sabiedriskajā transportā bezmaksas. Domes vadība gan saka, ka tam neesot nekāda sakara ar vēlēšanām.
Šāda papildus braukšanas maksas atvieglojumu noteikšana radīs pārvadātājam – pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” – aptuveni 3,5 miljonu latu zaudējumus gadā, liecina uzņēmuma aprēķini. Ja atlaides tiks piešķirtas no septembra, tad jau šogad būs nepieciešams uzņēmumam piešķirt papildus vairāk nekā vienu miljonu latu.
Savukārt, tagad apollo.lv mūs informē, ka Rīgā sociālajiem pabalstiem šogad pietrūkst miljons latu.
Rīgā šogad sociālo pabalstu izmaksai pietrūks vairāk nekā miljons latu, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavotā informācija.
Tā nu tur ir ar to budžetu, ja kādam iedod, tad kādam jāatņem.
Noskatījos vienu divdaļīgu filmiņu, kuru es nosauktu par “Globalizācija, īsais kurss”. Interesanti būs gan tiem, kam tas šķiet šokējoši, gan tiem, kas par to visu jau zina. Es neesmu antiglobālists, jo es nezinu no kura gala sākt kaut ko uzlabot un es skaidri apzinos, ka pastāvošā kārtība ir precīzi izrēķina un apmierina cilvēkus dodot tiem gan burkānus gan pātagas pietiekamā daudzumā, lai šis process turpinātos mūžīgi (līdz stundai x).
Lasīt vairāk…
Skatījos LZK/LNT tiešraidi/atkārtojumu raidījumam “Latvija! Mēs tevi dzirdam?” par lauku attīstību. Jāatzīstas, ka man ir aizdomas, ka šis ir raidījums ir politisks pasūtījums, lai nomelnotu savus oponentus un ka šo raidījumu īstenībā finansē Saskaņas centrs 
Kurš gan vēl ar drošu roku labprāt kritizētu visas līdzšinējās valdības un to paveikto, ja ne vien rūdīts opozicionārs.
Lasīt vairāk…
Lielākajai Latvijas sabiedrības daļai ir aktuāls jautājums, kas notiks ar pensijām. Sociālais nodoklis ir augsts, bet ar to nepietiek, lai nofinansētu sociālos pakalpojumus. Dombrovskis šoreiz pārāk daudz nereklamē, ka pensijas netiks grieztas, bet PLL jau ir parakstījuši memorandu, ka nesamazinās pensijas. Ja paskatās šajā grafikā, tad skaidrs, ka bez pensiju samazināšanas nav iespējams ilgi iztikt:
Lasīt vairāk…
Iepazinos ar pētijumu no Jāņa Ošleja tvīta: “Why Greater Equality Makes Societies Stronger“. Sabiedrības ienākumu vienlīdzīgumu var norādīt ar Džini koeficientu no 0..1, kur 0 – ja sabiedrība ir pilnīgi vienlīdzīga pēc ienakumu līmeņa, bet 1 – pilnīgi nevienlīdzīga. Uz Eiropas valstu fona Latvija izceļas ar augstu šo koeficientu – 36 (2005.gadā). Citiem vārdiem sakot mums ir daudz nabagu un daudz bagāto.
Lasīt vairāk…
Nebija laika iedziļināties visos ciparos, tādēļ šis ir vairāk tāds intuitīvs risinājums.
Lasīt vairāk…
Lai arī latviešu tauta nav ar gadu tūkstošiem senu pieredzi un tradīcijām, tomēr esošā folklora nes pietiekami daudz senču pieredzes, kuru varam pielietot šodien. Lasu medijos, ka Haralds Burkovskis vairs nestrādās Latvijas radio. Kā tieši viņš nonāca līdz šādai situācijai precīzi nezinu, bet šķiet, ka tas ir kārtējais tālredzības trūkuma piemērs. Šāds tālredzības trūkums ir vērojums visur: politiķu, kredītņēmēju un preču patērētāju pieņemtajos lēmumos. Iespējams vēlme pēc Padomju sausuma gadiem kārtīgi atdzerties no kapitālisma trauka, liedza ieklausīties tādās tautas gudrībās kā:
- Ko sēsi, to pļausi.
- Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā.
- Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Lasīt vairāk…
Izvērtējot man pieejamo informāciju un savas iekšējās sajūtas par to, kas ir seksuālā orientācija un kas ir cilvēktiesības, man radās priekšstats, ka homoseksuālu cilvēku tiesības ir nepamatoti ierobežotas un tas galvenokārt notiek sabiedrības uzskatu dēļ. Lai vairāk izprastu to, kādi ir cilvēku viedokļi un kāds viņu skatījumā būtu tiesiskais risinājums, es diskutēju ar daudziem cilvēkiem (tās nebija diskusijas Meierovica biedrībā, jo šobrīd tiek risināti citi aktuāli jautājumi, taču nav izslēgts, ka kādreiz šis tiesiskais aspekts varētu tikt vērtēts arī tur).
Lasīt vairāk…
Jaunākie komentāri