Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka devalvācija esot nokavēta, bet kad pajautā pašam teicējam – kādēļ, tad parasti atbilde neseko. Lūk kāda ir situācija: esam veikuši valsts budžeta tēriņu samazinājumu, ir milzīgs bezdarbs, importa/eksporta bilance it kā ir pozitīva (taču ir lielākais mazumtirdzniecības kritums ES), taču mums vēl ir jāsamazina budžeta deficīts par ~440 mio šogad un apmēram tādu pašu summu nākamgad. Uz kā rēķina? Protams, strukturālās reformas ir jāveic, taču tas, kas dotu ievērojamu fiskālu efektu un ko varēja izdarīt bez papildus līdzekļiem jau ir izdarīts. Slikto nodarbinātības rādītāju dēļ nepildās speciālais budžets un ja to nefinansē no valsts budžeta, tad arī šeit ir jaizdara samazinājumi, jeb jāsamazina šodienas vai nākotnes pensijas. Šī aina izskatās diezgan drūmi, bet par laimi mums nav eiro, bet, iespējams, par nelaimi esam aizņēmušies no SVF u.c.
Lasīt vairāk…
Cilvēkiem ar brīvajiem līdzekļiem ir vēlme tos kaut kur ieguldīt un tas ir labi. Bet ja naudu iegulda pērkot mašīnu nesezonā un pārdodot to tālāk brīdī kad tā ir pieprasīta vai citādāk spekulējot ar šo transportlīdzekļa pārdošanu rodas peļņa, ko pēc likuma burta būtu jādeklarē kā gūtos ienākumu un jāapliek ar nodokļiem. Praksē tas nenotiek.
Lasīt vairāk…
Vispirms mēs uzzinām, ka Rīgas dome nolēmusi atļaut nestrādājošiem pensionāriem braukt sabiedriskajā transportā bezmaksas. Domes vadība gan saka, ka tam neesot nekāda sakara ar vēlēšanām.
Šāda papildus braukšanas maksas atvieglojumu noteikšana radīs pārvadātājam – pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” – aptuveni 3,5 miljonu latu zaudējumus gadā, liecina uzņēmuma aprēķini. Ja atlaides tiks piešķirtas no septembra, tad jau šogad būs nepieciešams uzņēmumam piešķirt papildus vairāk nekā vienu miljonu latu.
Savukārt, tagad apollo.lv mūs informē, ka Rīgā sociālajiem pabalstiem šogad pietrūkst miljons latu.
Rīgā šogad sociālo pabalstu izmaksai pietrūks vairāk nekā miljons latu, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavotā informācija.
Tā nu tur ir ar to budžetu, ja kādam iedod, tad kādam jāatņem.
Noskatījos vienu divdaļīgu filmiņu, kuru es nosauktu par “Globalizācija, īsais kurss”. Interesanti būs gan tiem, kam tas šķiet šokējoši, gan tiem, kas par to visu jau zina. Es neesmu antiglobālists, jo es nezinu no kura gala sākt kaut ko uzlabot un es skaidri apzinos, ka pastāvošā kārtība ir precīzi izrēķina un apmierina cilvēkus dodot tiem gan burkānus gan pātagas pietiekamā daudzumā, lai šis process turpinātos mūžīgi (līdz stundai x).
Lasīt vairāk…
Dažādas sabiedriskas iniciatīvas izmantojot Internet ir kļuvušas par ikdienu. Piemēram, ziedojam tiem vai palīdzam tam, ejam uz turieni, izsakām viedokli par šo vai to notikumu. Šīs pašas tehnoloģijas varētu pielietot, lai realizētu likumā noteiktās pilsoņu tiesības. Diemžēl, tīri tehniskas nepilnības liek domāt, ka demokrātijas iespējas tīšām netiek attīstītas atbilstoši laikmetam. Lai rastu skaidrojumu šī brīža situācijai uzrakstīju vēstuli uz Centrālo vēlēšanu komisiju.
Lasīt vairāk…
Skatījos LZK/LNT tiešraidi/atkārtojumu raidījumam “Latvija! Mēs tevi dzirdam?” par lauku attīstību. Jāatzīstas, ka man ir aizdomas, ka šis ir raidījums ir politisks pasūtījums, lai nomelnotu savus oponentus un ka šo raidījumu īstenībā finansē Saskaņas centrs 
Kurš gan vēl ar drošu roku labprāt kritizētu visas līdzšinējās valdības un to paveikto, ja ne vien rūdīts opozicionārs.
Lasīt vairāk…
Lielākajai Latvijas sabiedrības daļai ir aktuāls jautājums, kas notiks ar pensijām. Sociālais nodoklis ir augsts, bet ar to nepietiek, lai nofinansētu sociālos pakalpojumus. Dombrovskis šoreiz pārāk daudz nereklamē, ka pensijas netiks grieztas, bet PLL jau ir parakstījuši memorandu, ka nesamazinās pensijas. Ja paskatās šajā grafikā, tad skaidrs, ka bez pensiju samazināšanas nav iespējams ilgi iztikt:
Lasīt vairāk…
Vakar Mednis ar Streipu Krustpunktā runāja par to, ka visatļautība Internetā ir pārāk liela un ka tas kaitē kvalitatīvai diskusijai. Arī es esmu runājis ar vairākiem, kuri uzkata, ka komentāros sevi būtu jāidentificē, tad arī komentētājs neatļautos teikt dažādas rupjības. Šo demokrātijai svarīgo funkcionalitāti ir iespējams pārvērst arī nelielā ienākumus nesošā procesā. Diemžēl, man nav ne laika ne atbalsta.
Lasīt vairāk…
Iepazinos ar pētijumu no Jāņa Ošleja tvīta: “Why Greater Equality Makes Societies Stronger“. Sabiedrības ienākumu vienlīdzīgumu var norādīt ar Džini koeficientu no 0..1, kur 0 – ja sabiedrība ir pilnīgi vienlīdzīga pēc ienakumu līmeņa, bet 1 – pilnīgi nevienlīdzīga. Uz Eiropas valstu fona Latvija izceļas ar augstu šo koeficientu – 36 (2005.gadā). Citiem vārdiem sakot mums ir daudz nabagu un daudz bagāto.
Lasīt vairāk…
Vasarā LTV ziņas bija nolēmušas, ka es esmu atvaļinājumā un varu iztikt ar multenēm no rīta. Diemžēl, multenes vairs nav tās kas agrāk, tadēļ sāku skatīties Bloomberg un nu pēc mēneša skatīšanās esmu kļuvis par baigo “ekspertu” (drīzāk jau diletantu) attiecībā uz investēšanu un globālo ekonomikas stāvokli.
Lasīt vairāk…
Jaunākie komentāri